Ventilācijas nozīme COVID-19

Kopš 2020. gada aprīļa pasaulē ir veselības aprūpes sistēmas krīze, kā arī virkne nozaru darbība ir praktiski paralizēta SARS-CoV-2 vīrusa izraisītās slimības COVID-19 dēļ. Lai novērstu nepatiesas informācijas izplatīšanos pasaules un Latvijas atbildīgās institūcijas nāk klajā ar faktiem  par COVID-19 simptomiem.

SARS-CoV-2 var pārnest saskaroties ar inficētu cilvēku sekrēciju caur siekalām un elpceļu izdalījumiem vai to elpceļu pilieniem, kurus aspirē inficēta persona 5 m diametrā. Pareizi izgatavotas un valkātas sejas maskas var lietot slēgtās un publiskās vietās, lai samazinātu inficēšanās risku un pasargātu veselību. Sejas maskas saglabā savu efektivitāti valkājot tās ne ilgāk par 4 stundām, ilgāka valkāšana ir neefektīva.

• Apsveriet iespēju izmantot dabisko ventilāciju (t.i., logu atvēršanu, ja iespējams un ja tas ir droši izdarāms), lai palielinātu iekštelpu gaisa atšķaidīšanu ar āra gaisu, ja to atļauj vides apstākļi un ēkas prasības.
• Nodrošiniet pietiekamu ventilāciju un, ja iespējams, palieliniet kopējo gaisa plūsmu pulcēšanās vietās.
• Ja tiek izmantotas HVAC sistēmas, tās regulāri jāpārbauda, jāuztur un jātīra.
  • Stingri ventilācijas sistēmu uzstādīšanas un uzturēšanas standarti ir būtiski, lai nodrošinātu to efektivitāti un drošību. Tas pats attiecas uz filtru stāvokļa uzraudzību.
  • Ja tas ir iespējams, palieliniet centrālo gaisa filtrēšanu līdz iespējami augstākajam līmenim, būtiski nemazinot projektēto gaisa plūsmu.

Pārsniedzot rekomendēto CO2 vērtību, telpā samazinās skābekļa daudzums, kā rezultātā cilvēkiem parādās nogurums, miegainība un pat galvassāpes.

• Uzturoties telpā, kur CO2 līmenis pārsniedz vien 1000 ppm, ķermenim jau izteikti trūkst skābeklis, uz ko tas reaģē ar dažādiem veselības traucējumu simptomiem, tai skaitā, tās ir galvassāpes, paaugstināts pulss, bezmiegs un izteikts nogurums, pazeminās darbaspējas.
• Pārsniedzot 2000 ppm, palielinās elpošanas biežums, cilvēks kļūst miegains, pie 5000 ppm sākas nopietnas veselības problēmas – paātrinās sirdsdarbība, rodas galvassāpes, reiboņi.
• Nepietiekami ventilētu telpu dēļ cilvēks zaudē 10–15 dzīves gadus, liecina Londonas Karaliskā institūta pētījums.
• Zinātnieki aprēķinājuši: guļot stundā izdalām 10 litrus CO2, kustoties – 23 litrus stundā, bet, strādājot smagu fizisku darbu, pat 50 līdz 100 litru stundā.
• 20 kvadrātmetru lielā telpā, kuras griestu augstums ir 2,5 metri, “normālā režīmā” darbojas cilvēks, gaisa apmaiņai ir jābūt 30 kubikmetru stundā. Pretējā gadījumā kvalitatīvs gaiss beigsies jau pēc stundas.
• Ja izmantoti sliktas kvalitātes celtniecības materiāli, gaisa apmaiņai jābūt no 150 līdz 200 kubikmetriem stundā uz cilvēku.
• Nepietiekama skābekļa daudzuma apstākļos cilvēks elpo ātrāk, un organisms nolietojas paātrināti  – tas strādā “avārijas režīmā”
• Paaugstināts mitrums.
  • Ja relatīvais gaisa mitrums telpā pārsniedz 80% – pastāv liels pelējuma augšanas risks.

Guļamistabā ar platību 20m2, kurā atrodas 2 pieauguši cilvēki, bez ventilācijas, CO2 līmenis no optimālā 400 ppm 8 stundās, pavadot miegā, var pārsniegt 2000 ppm, kas ir veselībai bīstams rādītāja lielums.

Ikvienā telpā nepieciešami šadi mikroklimata parametri.

• Gaisa temperatūra telpās: 18-24 t,C
•  Relatīvais gaisa mitrums: 40-55%
• Pieņemams CO2 līmenis: līdz 1000ppm
• Optimāls gaisa apmaiņas cikls: 25-40m3/h uz 1 iedzīvotāju